Hialuronskābes ražošanas process un tehnoloģija nosaka kvalitātes atšķirību, tāpēc produktiem, kas ražoti no pareiza avota, tos lietojot, ir jābūt terapeitiskiem efektiem. Vispārīgi runājot, ir trīs rafinēšanas metodes:
1. Dzīvnieku audi: galvenās izejvielas ir gaiļbiksītes un liellopu stiklveida ķermenis. Izejvielu attaukošana un dehidratācija ar acetonu vai etanolu, mērcēšana un filtrēšana destilētā ūdenī un pēc tam apstrāde ar nātrija hlorīda šķīdumu un hloroforma šķīdumu. Pēc tripsīna pievienošanas izolācijai tiek iegūts maisījums. Visbeidzot, maisījumu apstrādā un attīra ar jonu apmainītāju, lai iegūtu rafinētu hialuronskābi. Šai metodei ir ārkārtīgi zems ekstrakcijas ātrums, tikai aptuveni 1%, un atdalīšanas process ir sarežģīts, kā rezultātā hialuronskābes cena ir dārga, sasniedzot 5000 USD/kg, kas ierobežo tās plašo izmantošanu kosmētikā.
2. Mikrobu fermentācija: fermentācijas buljons, izmantojot glikozi kā oglekļa avotu. Pēc 48 stundu fermentācijas barotnē micēlijs un piemaisījumi tiek noņemti filtrējot, un pēc tam augstas tīrības produkti tiek iegūti ar vienkāršu darbību palīdzību, piemēram, spirta izgulsnēšanu. Fermentācijas metodes izmantošana hialuronskābes iegūšanai ir tāda, ka tās molekulmasu var iestatīt atbilstoši produkta dizainam. Fermentācijas metodes atslēga ir baktēriju celmu, piemēram, streptokoku un laktobacillu, atlase.
3. Ķīmiskā sintēze: izmantojot dabisko enzīmu polimerizācijas reakciju; Pirmkārt, "hialuronskābes oksazepentēna atvasinājumu" sintezēšanai izmanto polisaharīda polimēru. Pēc tam pievieno ūdeni sadalošo fermentu, lai izveidotu atvasinājuma un fermenta kompleksu. Visbeidzot, ferments tiek noņemts no reakcijas šķīduma 90 grādos pēc Celsija, lai sintezētu hialuronskābi. Mākslīgās sintēzes izmantošana var ievērojami samazināt hialuronskābes ražošanas izmaksas, taču struktūra ir mazāk izsmalcināta.
Vienam un tam pašam hialuronskābes produktam ir būtiska ietekme uz tā efektivitāti, jo atšķiras izejvielu avoti un ražošanas metodes. Produkta koncentrāciju nevar izmantot kā atsauci produkta izvēlei, jo tīrība, molekulmasa un 3D struktūra tieši ietekmē hialuronskābes ūdens absorbcijas efektu. Parasti, jo lielāka ir molekulmasa un pilnīgāka tīkla struktūra, jo labāks ir ūdens absorbcijas efekts. Ādas kopšanas līdzekļi un kosmētika ir populāri tirgū, taču daudzi ražotāji paši ražo hialuronskābi, kas ir lēta, bet ne vienmēr efektīva. Pat iekšķīgi lietojamā hialuronskābe, ko veicina daži cilvēki, pēc uzsūkšanās kuņģa-zarnu traktā sadalās mazās ogļhidrātu un aminoskābju molekulās. Tam joprojām ir jāveic pašsintēze un citas darbības, lai tas tiktu radīts ādā un saistaudos, un tā efektivitāte ir jāsamazina.

